00:00Sveiks, draudziņi, te tavs pasaku, draugs!
00:03Pasaka, ka pelnrušķīte!
00:06Reiz dzīvoja kāda sieviete, kura pēc sava vīra nāvas aprecējās ar bagātu, bet augstu un valdonīgu vīru.
00:14Vīram bija meita no pirmās laulības, skaista, klusa un strādīga meitene, kura mīlēja palīdzēt citiem.
00:21Viņas vārds bija pelnrušķīte.
00:23Meitene bija tik iesaucama, jo viņa vienmēr bija apkvēpusi no pelniem, viņai bija jāveic viss smagākais darbs mājā, kamēr pamātas īstās meitas slinkoja un pucējās.
00:36Pamātē bija divas meitas, skaļas, neiecietīgas un slinkas.
00:40Viņa snicināja pelnrušķīti un ņirgājās par viņu, lai gan pašas bija daudz mazāk skaistas un smalkas.
00:47Pamāte gan par to nelikās nezinis, viņa lutināja savas īstās meitas un pelnrušķīti izmantoja kā kalponi.
00:56No rīta līdz vakaram pelnrušķītē bija jāmazgā, jāslauka, jātīra, jāvāra un jāpārcieši izsmieglas.
01:02Viņa gan neskuma, klusībā viņa sapņoja par laimi un taisnīgumu, par dienu, kad kāds ieraudzīs viņas sirdi, nevis tikai pelnos tārpto izskatu.
01:12Vienā rītā visā valstī izplatījās ziņa ķēniņa dēls meklē savu līgavu, un viņš rīko trīs dienu lielas dzīras pilī.
01:21Aicinātas bija visas meitas, dišciltīgās un vienkāršās, lai princis pats izvēlētos savu sirdslietu.
01:28Pamātas meitas, protams, nekavējoties, sāka pucēties un lielīties, kā pievērsīs prinča uzmanību.
01:36Pelnrušķīte klusā balsī jautāja, vai arī es drīkstu doties?
01:39Pamāte dusmās uzliesmoja, tu?
01:44Tu ar savām pelnu sejām un saburzīto kleitu?
01:48Vari iet, ja spēsi izlasi no pelniem veselos zirņus, kurus es tur iebēršu.
01:53Viņa iebēra veselu stopu zirņu pelnos un atstāja pelnrušķīte viena.
01:59Meitene apsēdās asaras ritei par vaigiem.
02:02Tad viņa čukstēja, balodīši, nāciet man palīgā.
02:07Lasiet veselos stopiņā bojātos guziņā.
02:10Un tenu tas notika, baltie, pelēkie un zeltainie balodīši ielidoja pa logu un ar ātrumu, kāds nav ne cilvēkam, ne dzīvniekam, sāka šķirot zirņus.
02:21Dažu minūšu laikā uzdevums bija paveikts.
02:24Viņi čivināja, ej uz mātes kapu.
02:27Tur eglē atradīsi, kas tev pienākas.
02:30Pelnrušķīte aizsteidzās uz kapsētu, kur pie eglas piespiedās ar lūkšanu sirdī.
02:37Un no eglas kāpa brīnumu nokrita skaistas sudraba drēbas, kurpes un plīvus.
02:41Viņa uzvilka tērpu un kļuva par īstu princesē līdzīgu jaunkundzi.
02:48Pilī visi apkusa ieraugot viņu.
02:51Princes nespēja novērst acis.
02:53Viņš tikai ar viņu gribēja dejot, neviens vārts vairs nebija vajadzīgs.
02:59Bet pirms pusnaktas pelnrušķīte aizsteidzās mājup, tāpat kā pasolīdz baložu čivinājumā, ej, bet neatklāj sevi.
03:07Nākošajā dienā bija jāšķiro kaņepas no pelniem.
03:11Atkal baložu palīdzēja.
03:13Šoreiz eglē bija zelta kleita, vēl skaistāka par iepriekšēju.
03:18Un atkal princes nevarēja atlaist viņas roku.
03:21Bet atkal viņa aizbēga pirms pusnaktas.
03:26Trešajā dienā pamāta bija vēl viltīgāka.
03:30Viņa iebēra sinepas pelnos.
03:33Baloži paveica arī šo uzdevumu.
03:36No eglas šoreiz nokrita dimantos mirdzošu tērps un vieglas kristāla kurpes.
03:41Princes bija apņēmies viņu noturēt, viņš pavēlēja pils slieksni noklāt ar piķi.
03:47Pelnrušķīta aizbēga, bet viena kurpīta palika piķī.
03:51Tā princes sāka meklējumus, kurpes darēja tikai vienai.
03:56Kad viņš ieradās pie pamātas mājas, viņa mēģināja apmānīt princi, lika meitām nocirs daļu kājas, lai kurpe darētu.
04:03Taču Baloži pie kapsētas čivināja, asini skājā īstā nav tā.
04:08Beigās princis lūdza atvest arī kalponi, un Pelnrušķīte, kautrīgi nolaidusi acis, uzvilka kurpīti, tā bija kā lieta kājai.
04:19Tad Baloži dziedāja līgavu ved, līgavu ved, un princis saprata, šī ir tā, ko viņš meklēja.
04:27Viņa aprecējās ar lielām svinībām.
04:31Pelnrušķīte piedava visiem pārdzīvojumiem, jo sirds viņai bija laba.
04:36Īstās meitas?
04:38Tās dzīvoja ilgus gadus, ārstējot savas kājas un skaudību.
04:43Bet Pelnrušķīte valdīja gudri, žēlsirdīgi un laimīgi līdz mūža galam.
Comments